Maurīcija: ko redzēt un darīt — ekskursiju cenas

Maurīcijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta salas ziemeļrietumos. Ostas krastmalā ir Caudan Waterfront — kvartāls ar veikaliem un restorāniem —, bet turpat blakus Aapravasi Ghat: bijušais imigrantu depo, caur kuru no 1849. līdz 1923. gadam izgāja ap pusmiljons līgumstrādnieku no Indijas. Kopš 2006. gada Aapravasi Ghat ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā; ieeja, pēc ceļvežu datiem, ir bez maksas.

Vecākais botāniskais dārzs dienvidu puslodē: to 1770. gadā izveidoja Pjērs Puavrs (Pierre Poivre). 37 hektāros aug garšvielas, melnkoki, cukurniedres un 85 palmu šķirnes, bet slavenākais ir garais dīķis ar milzu ūdensrozēm. Oficiālais nosaukums — Sera Sīvusagura Ramgulama botāniskais dārzs.

Atvērts katru dienu 8.30–17.30.

Snaudošs vulkāns Curepipe pilsētā salas vidienē. 605 m augstumā ir labi saglabājies krāteris — ap 300–350 m platumā un 80 m dziļš. Pēdējo reizi vulkāns izvirda pirms aptuveni 700 000 gadu.

Krātera ezers kalnos Savanne apgabalā, ko Maurīcijas hinduisti uzskata par svētu un simboliski saista ar Gangas upi. Krastā ir tempļi, un ik gadu Mahā Šivarātri svētkos — salas svarīgākajos hinduistu svētkos — šurp dodas svētceļnieki. Hinduisms Maurīcijā ir izplatītākā reliģija.

Ganga Talao parasti ir dienvidu tūres programmā kopā ar Melnās upes aizu un Septiņkrāsu zemi.

Lielākais Maurīcijas nacionālais parks salas kalnainajos dienvidrietumos, izveidots 1994. gadā. 67,5 km² platībā ir mitri kalnu meži, sausāki zemienes meži un purvaini virsāji, ap 60 km pārgājienu taku un divi informācijas centri. Parks sargā lielāko daļu salas atlikušā lietusmeža, un tajā dzīvo visas Maurīcijas endēmiskās putnu sugas.

Pie Chamarel ciema salas dienvidrietumos ir nelielas smilšu kāpas vairākās krāsās — no sarkanas un brūnas līdz violetai un zilganai. Tās veidojušās, sadēdot vulkāniskajam bazaltam. Kāpas ir iežogotas, un tās vēro no skatu vietām.

Tā pati biļete der arī diviem skatu punktiem pie Chamarel ūdenskrituma — gandrīz 100 m augstā, augstākā Maurīcijā — un bruņurupuču parkam. Parks atvērts katru dienu no 8.30: oktobrī–maijā līdz 17.30 (pēdējās biļetes 17.00), jūnijā–septembrī līdz 17.00.

Pussala Maurīcijas dienvidrietumu galā ar 556 m augstu bazalta kalnu. 19. gadsimta sākumā tas bija patvērums no verdzības aizbēgušajiem, un kopš 2008. gada Le Morne ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā kā pretošanās verdzībai simbols. Apkārt ir lagūna un viena no pazīstamākajām salas pludmalēm.

Kāpiens kalnā turp un atpakaļ ilgst aptuveni 3–5 stundas; augšdaļā jārāpjas pa klintīm. Vai augšdaļai vajag gidu, avoti atšķiras, tāpēc pirms kāpiena noskaidro to uz vietas.

Neliela sala lagūnā pie dienvidrietumu krasta netālu no Le Morne. Rietumkrasta katamarāni no Black River parasti dodas uz Tamarinas līci vērot delfīnus, piestāj snorkelēšanai pie Kristāla klints (Crystal Rock) un pusdieno uz Île aux Bénitiers.

Ņem vērā: 2025. gada novembrī tūrisma ministrs atzina, ka 2012. gada noteikumi delfīnu un vaļu vērošanai nekad nav ieviesti — no 278 rietumkrasta laivām neviena nebija saņēmusi tiem paredzēto licenci —, un jauni noteikumi ir sagatavoti. Izvēlies rīkotāju, kura laiva delfīnus nedzenā un neielenc, un ūdenī nelec tieši bara priekšā.

Privāta sala pie Maurīcijas austrumu krasta. No Trou d'Eau Douce ciema līdz tai ar ātrlaivu ir ap 10–15 minūtēm. Salā ir pludmales, lagūna peldēšanai un ūdens sportam un 18 bedrīšu golfa laukums. Laivu braucieni bieži piestāj arī pie Grande Rivière Sud-Est ūdenskrituma netālajā Maurīcijas krastā.

Pa dienu galvenā pludmale mēdz būt pārpildīta — mierīgāk ir ar pirmajām laivām no rīta.